Luņiņeca (Horad Luninyets)
 |
Rakstos pirmoreiz minēta 1449. gadā. No 1569. gada - Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Otrā Polijas dalīšanas 1793. gadā Luņiņeca iekļāvās Krievijā. 1888. gadā kļuva par dzelzceļa mezglu. No 1921. līdz 1939. gadam tā atradās Polijas sastāvā. 1939. gadā Luņinecu ieņēma PSRS karaspēks. Otrā pasaules kara laikā Luņiņecu ieņēma vācu karaspēks. 1942. gada 1. aprīlī Lahvas ciemā uz austrumiem no Luņiņecas notika pirmā ebreju geto sacelšanās kara laikā. 1943. gada februārī starp Hancavičiem un Luniņecu notika vācu pretpartizānu operācija Hornung, kurā piedalījās Oskara Dirlevangera komandētie spēki. Operācijas rezultātā tika iznīcināti 12 000 cilvēku (gan civiliedzīvotāju, gan partizānu). Pēc Otrā pasaules kara - Baltkrievijas PSR sastāvā. PSRS gados pie pilsētas atradās kara aviācijas bāze. No 1991. gada - Baltkrievijā.
* Luņiņeca vietnē "Baltkrievijas globuss"
* Luņiņeca vietnē "Baltkrievijas globuss"
Ģeogrāfiskā karte - Luņiņeca (Horad Luninyets)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Baltkrievija
 |
 |
| Baltkrievijas karogs | |
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| BYN | Baltkrievijas rublis (Belarusian ruble) | Br | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| BE | Baltkrievu valoda (Belarusian language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |